LatviešuŠodien, 9. februārī, tiek atzīmēta vispasaules “drošāka interneta diena.” Līdz ar to nav piemērotākas dienas par šo, kad runāt par drošību internetā. Esam raduši uzskatīt, ka drošība internetā būtu jāievēro tikai bērniem, taču šāds apgalvojums ir pilnīgi nepatiess. Patiesībā drošība internetā ir jāievēro ikvienam. Šodien aplūkosim 10 populārākos padomus, ko sniedz Google Security Princess “Parisa Tabriz” (Parisa Tabriz ir Google drošības dienesta menedžere) un McAfee’s drošības eksperts Roberta Siciliano.
- Lieto dažādas paroles
Protams, ir daudz vienkāršāk atcerēties tikai vienu paroli, bet kad gan vieglākais ceļš ir vedis uz panākumiem? Ja e-pasts un parole, kuru lietojat vienam kontam, nonāk nepareizajās rokās, tad pastāv iespēja, ka būs mēģinājumi piekļūt arī citiem jūsu kontiem. Pārliecinieties, ka izmantojat dažādas paroles dažādās web lapās. Ja nevēlies visas paroles paturēt galvā, izmanto KeePass.
- Pārliecinies, vai tavas paroles ir drošas
Jums vajadzētu arī pārliecināties par to, vai jūsu paroles ir pietiekami drošas, tas ir, grūti uzminamas paroles. Ieteikums ir izmantot parolē mazos un lielos burtus, kā arī ciparus, turklāt, lai justos patiešām droši, pievienot arī simbolus. Pašas svarīgākās paroles ieteicams mainīt ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
- Izmantojiet divu līmeņu autentifikāciju (kur iespējams)
Google Tabriz iesaka uzstādīt divu līmeņu verifikāciju ikvienam, kurš izmanto Google.com e-pastu. Arī citi servisi piedāvā līdzīgu drošību. Twitter.com sola ko līdzīgu pēc hakeru uzbrukuma, kurā tika iegūti dati par vairāk nekā 250000 lietotāju. Šī divu līmeņu aizsardzība pieprasa ievadīt otru paroli, kuru iespējams saņemt īsziņas vai balss zvana veidā. Tādā veidā ir praktiski neiespējami piekļūt jūsu kontiem bez jūsu ziņas.
- Neatklājiet pārāk daudz informācijas sociālajos tīklos
Ļoti bieži sociālajos tīklos mēs atklājam pārāk daudz informācijas, lai hakeriem būtu viegli uzminēt mūsu paroles vai arī atbildes uz drošības jautājumiem, kas tiek jautāti, ja parole aizmirsta. Ieteikums ir ļoti uzmanīgi izvērtēt, ar kādu informāciju dalīties sociālajos tīklos.
- Aizsargā savu datoru un pārlūkprogrammu
Ja izmantojat Windows operētājsistēmu, pārliecinieties, ka jūsu antivīruss ir atjaunināts. Pārliecinieties, vienalga, vai esat Mac vai PC lietotājs, ka jūsu operētājsistēma ir atjaunināta. Kā arī pārliecinieties, vai jūsu pārlūkprogramma ir atjaunināta un jūs izmantojat jaunāko versiju.
- Aizsargājiet savu mājas bezvadu tīklu
Pārliecinieties, ka jūsu mājas bezvadu tīkls ir drošs un tam nav iespējams piekļūt. Tas nozīmē, ka jūs esat uzstādījis paroli un nomainījis noklusējuma SSID (jūsu bezvadu tīkla vārds). Ja izmantojat publiskos bezvadu tīklus, kādi ir pieejami bibliotēkās, izvērtējiet, kādas darbības veikt. Noteikti nav ieteicams veikt darbības ar interneta banku.
- Iepērcieties tikai drošos un pārbaudītos interneta veikalos
Nekad neiepērcieties interneta veikalos, izmantojot kredītkarti, ja interneta veikalam nav instalēts SSL (secure sockets layer). To iespējams noskaidrot, palūkojoties uz interneta adrešu lauku, un, ja adrese sākas ar HTTPS, nevis HTTP, tad šis interneta veikals izmanto SSL drošo savienojumu. Jūs redzēsiet arī “piekaramās atslēgas” simbolu adrešu lauka sākumā vai beigās, atkarībā no tā, kādu pārlūkprogrammu izmantojat.
- Domājiet, pirms spiediet uz nezināmiem linkiem (hipersaitēm)
Apmeklējiet tikai linkus, par kuriem esat drošs. Pirms spiežat uz kāda linka, padomājiet divreiz, jo jebkurš var izveidot web lapu bankas izskatā un izvilināt no jums bankas datus. Tāpēc ieteikums ir neizmantot linkus, par kuriem neesat drošs.
- Rūpīgi izvērtējiet e-pastus
Ļoti populāra krāpnieciska shēma internetā ir saistīta ar e-pastu spamu, kurā tiek ziņots ka esat vinnējis prāvu naudas summu, taču 99,9999999% gadījumu šis vienkārši ir kārtējais krāpnieks, kurš vēlas no jums iegūt personīgo informāciju.
- Aizsargājiet telefonu ar paroli
Mūsdienās telefons ir pielīdzināms datoram un var saturēt vairāk informācijas nekā jūsu personālais dators. Mēs iesakām aizsargāt jūsu telefonus ar paroli.
Priecīgu visiem – “Droša Interneta Dienu!”
